APMIERINOT JŪSU VAJADZĪBAS, VIŅI GŪST PANĀKUMUS

APMIERINOT JŪSU VAJADZĪBAS, VIŅI GŪST PANĀKUMUS

Pasaules miljardieru bagātības iespaidīgais pieaugums un fakts, ka tagad šādu cilvēku ir par 200 vairāk nekā pirms gada, krei­sos visā pasaulē vedinās nosodīt pieaugošo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Galu galā kāpēc gan turīgo rindas un bagātība aug, bet lielākajai daļai pasaules valstu jācīnās par izdzīvošanu, viņi sūkstīsies. Taču nevainojiet šos bagātniekus par valdību slikto ekonomisko politiku! Teiksim skaidri, lielākā daļa šo ļaužu ir guvuši panākumus, apmierinot citu cilvēku vajadzības un vēlmes, nevis pateicoties dāsniem mantojumiem vai draugu būšanai ar varasvīriem. Viņi neguva panākumus uz citu rēķina. Brīvā tirgus kapitālisms nav sistēma, kurā ieguvumu kompensē līdzvērtigs zaudējums.

Patiesībā miljardieru saraksts, kas iznācis martā, mums būtu jāuztver kā izaicinājums. Tas parāda, ka, par spīti gandrīz visuresošajai uzmācīgajai, iz­augsmi kavējošajai politikai, uzņēmēj­darbības gars visā pasaulē pārsteidzo­Si ātri ir atguvies. Vorenu Bafetu šā saraksta trešajā vietā ir aizstājis Amansio Ortega no Spānijas, kurš mūs apgādā ar zemo cenu modes pre­cēm. Niks Vudmens no GoPro pierāda, ka ir iespējams kļūt bagātam, neatlai­dīgi īstenojot savu aizraušanos. Kurš gan būtu domājis, ka puisis, kas inte­resējas par bīstamiem sporta veidiem, kļūs par miljardu dolāru vērtu aktīvu īpašnieku, nevis par kārtējo dīkdieni? Vēl tikai pirms dažiem gadiem Torijas Bērčas vārdu neviens nezināja, tāpat kā nekas nebija dzirdēts par Diesel džinsu magnātu Renco Roso.

Kopš Berlīnes mūra krišanas un at­teikšanās no komunisma Ķīnā mēs esam pieredzējuši pārsteidzošu dzī­ves līmeņa pieaugumu. Kādu dienu valdību pašreizējā kļūdainā ekono­miskā kursa lēkme piederēs pagātnei un to vispārējā gudrība izpaudīsies zemos nodokļos un veselīgā fiskāla­jā politikā. Atkal enerģiski atsāksies iespaidīga cilvēces augšupeja.

NOBELA CILVĒKS

The Daily Show vadītājam Jonam Stjuartam jāpiešķir Nobela prēmi­ja ekonomikā. Nobela prēmijas ko­mitejai pat nebūtu jākaļ jauna meda­ļa - varētu vienkārši paņemt atpakaļ to, kuru 2008. gadā piešķīra New York Times slejas autoram Polam Krugme­nam. Janvārī Stjuarts parodēja ideju par viena triljona dolāru monētu no platīna, kuru varētu pamest kā glāb­šanas riņķi valsts parāda griestu ap­iešanai. Parādu griestu krīze drīz pa­rādīsies no jauna, un atkal uzpeldēs šis dumjais priekšlikums - uzskats, ka Valsts kase var izkalt šādu monētu un tad iesniegt to Federālo rezervju sis­tēmai, lai valdība turpinātu darboties.

Nauda no zila gaisa! Kāpēc to neiz­domāja agrāk? Kā pajautāja Stjuarts: kāpēc gan nevarētu būt 20 triljonu dolāru monēta? Viņa pārgalvīgi jautro uzstāšanos var noskatīties šeit: [LINKS UZ VIDEO]

Jūs domājat, ka monētas panace­ja ir izgudrota kā joks televīzijas rai­dījumā Saturday Night Live vai The Daily Show, taču tādi cilvēki kā Krug­mens to uztver vairāk nekā nopiet­ni. Galu galā, kā sacīja Krugmens, «nauda ir sociāli viltīgs izgudro­jums», kaut kas tāds, ar ko mūsu pašu labā jāspēlējas augstākstāvošajām personām Vašingtonā. Krugmens ir tik ļoti nopietns, ka viņš uzklupa Stju­artam, nosaucot par sliņķi un apsū­dzot viņu un viņa darbiniekus «profe­sionālisma trūkumā».

Stjuarts labi saprata, par ko ir runa; šis jautājums ir muļķīgs un kaitīgs. Viņš atzīmēja, ka «mums ir atkal no­pietni jāizturas pret ASV dolāru». Un āmen! Varbūt vajadzētu nolīgt Stju­artu, lai viņš aizstāj Federālo rezerv­ju sistēmas aizgājušo priekšsēdētāju Benu Ber­nanki, kura monetārā politika nodara milzīgu kaitējumu ASV un pasaules ekonomikai.

DRŪMAS PASAKAS

Divās lielās centrālajās bankās - An­glijā un Japānā - notiek sardzes maiņa. Japānas jaunais un enerģiskais premjerministrs grib devalvēt jenu, lai palīdzētu atdzīvināt lejupslīdes pār­ņemto valsts ekonomiku. Viņš ir pa­dzinis centrālās bankas šefu un aiz­stājis viņu ar cilvēku, kurš sola ieviest naudas pieplūduma japāņu versiju. Jaunais Anglijas bankas vadītājs ka­nādietis Marks Karnijs apsver svaigas idejas, lai stimulētu miglainās Albionas mirstošo ekonomiku. To vidū ir doma par jaunas valūtas izstrādāšanu, kamēr Lielbritānijas eko­nomika sāks augt ar augstu IKP nominālo likmi, teiksim, 10% (ASV pieaugums tagad darbojas nedaudz vairāk nekā 3% līmenī, par spīti Bernankes juceklīgajai monetārajai politikai).

Tas ir skumji un rada izbrī­nu. Lēta nauda nekad nav sek­mējusi ilgstošu, veselīgu atveseļošanos. Gandrīz visi ekonomisti un politikas taisītāji ir aizmirsu­ši, ka centrālās bankas galvenais uzdevums ir saglabāt stabilu va­lūtu un izlēmīgi un ātri rīkoties finanšu panikas gadījumā. Ideja, ka papildu naudas uzburšana no zila gaisa stimulē ekonomiku, ir absurda. Tā līdzinās domāšanai, ka, atverot papildu garderobes restorānā, pieaugs mēteļu ražo­šana, vai ka minūšu skaita palielināšana vienā stundā uzlabos darba ražīgumu un cilvēki strā­dās ilgāk par vienu un to pašu samaksu.

Ticība centrālajām bankām - gluži kā pasaku fejām bērnībā - radīs tikai jaunas nepatikšanas. Kā saka piloti, kad lidmašīna nonāk vētras joslā: aizsprādzē­jiet drošības jostas! Nauda ir tikai vērtības mērs. Tā atvieglo pirkšanu un pārdošanu, lai cil­vēkiem nebūtu jāiesaistās ap­grūtinošā preču maiņas proce­sā. Tieši pastāvīga tirdzniecība, nevis valsts vērtspapīru izplatī­šana rada reālu bagātību. Cen­trālajām bankām ir jādarbojas kā degvielas inžektoram automašīnā, radot pareizo nau­das apjomu - ne par daudz, ne par maz lai apmierinātu tir­gus laukuma vajadzības. Šodien ortodoksālie ekonomisti preto­jas domai, ka labākais veids, kā to izdarīt, ir sasaistīt valūtu ar zeltu. Viņi dziļi maldās. Izdarot visu pareizi, zelta standarts nodrošinās, kā naudas piedāvājums strauji pieaugs tad, kad augs ekonomika, un pierims, kad ekonomika būs inerta.