Mācības interneta vidē

Mācības interneta vidē

Konfūcijs jau pirms divarpus tūk­stošiem gadu noformulēja mā­cīšanās būtību: «Es dzirdu un es aizmirstu, es redzu un es atceros, es daru un es iemācos.» Skaidrs, ka īpaši mūsu gadsimtā, kad jaunā paaudze ir izaugusi kopā ar internetu un ar to saistītām tehnoloģijām, klasiskās mācīšanās metodes ir novecojušas. Mainīt šo jomu jau sācis Salmans Kāns ar savu izglītojošo bezmaksas videoplatformu, bet Stenfordas profesori Dafne Kollere un Endrū Ng ir izveidojuši tiešsaistes izglītības kursus Coursera. Arī latviešu profesors Juris Ulmanis plāno mainīt to, kā mēs apgūstam zi­nāšanas. Viņš ir izveidojis ne tikai uzņēmēj­darbības apgūšanas simulāciju, bet arī pasaulē pirmo MBA programmu, kur visi kursi balstīti uz simulācijām.

Juris Ulmanis ar uzņēmējdarbības un mār­ketinga eksperimentālo mācīšanu ir aizrāvies jau desmit gadus, bet pēdējo pusotru gadu pie­vērsies biznesam. Kopā ar profesoru Džeimsu Bovenu no Otavas universitātes Kanādā viņi iz­veidojuši uzņēmumu Experimental Simulations un izstrādājuši simulāciju spēli, ko pasniedzēji izmanto, mācot uzņēmējdarbību. Lai arī pasau­lē rodas arvien jaunas dažādu veidu simulācijas, viņi ir pirmie, kas to izstrādājuši tieši uzņēmēj­darbības pasniegšanai. «Mūs nevajag jaukt ar tām spēlēm, kur tev jāatver piparbodīte un jā­tirgojas. Mūsu simulācija ļauj pēc iespējas pie­tuvināti realitātei iziet cauri kompānijas dibi­nāšanas stadijām un lēmumiem, kas jāpieņem uzņēmējiem,» skaidro Ulmanis.

Jauno meto­di jau izmantojuši vairāk nekā 1000 studentu, katrs par vienu simulācijas iziešanu samaksājot 40 dolāru. Lai arī pagaidām iegūtie 40 tūksto­ši šķiet mikroskopiska summa uz 4,4 triljonus dolāru vērtā pasaules izglītības tirgus fona, abi uzņēmēji saskata savai idejai perspektīvu un sākuši darbu pie līdzīgām simulācijām, lai pa­sniegtu ētiku, IT un projektu vadību. Bijušais Motorolla Baltijas pārstāvniecī­bas vadītājs, trešās šķiras Triju Zvaigžņu or­deņa komandieris un divu uzņēmumu dibi­nātājs Amerikas latvietis Juris Ulmanis (55) pēdējos desmit gadus veltījis biznesa priekš­metu pasniegšanai un MBA programmu vadī­šanai Rīgas Biznesa skolā un Rīgas Ekonomi­kas augstskolā (SSE).

Pirms astoņiem gadiem viņš iepazinās ar kanādiešu profesoru Džeimsu Bovenu, kad lūdza viņu asis­tēt e-komercijas kursa vadīšanā Rīgas Biznesa skolā. «Mēs uzreiz sadrau­dzējāmies. Protams, mēs runājām par izglītību un secinājām, ka uzņēmēj­darbības izglītība ir ļoti neefektīva,» stāsta Ulmanis. «Parasti pasniedzējs studentiem liek rakstīt biznesa plā­nus. Es ari tā darīju, bet tā ir laika izniekošana - tas viss ir balstīts uz pie­ņēmumiem par pagātni, nevis reāliem faktiem, kas varētu būt nākotnē.» Vispirms profesors Ulmanis bizne­sa plānus nomainīja pret case studies tehniku, ko viņš apguvis Hārvarda uni­versitātē, bet arī tas nedeva studentiem reālu priekšstatu, kā veidot biznesu.

«Džeimss bija vienā savā kursā izmē­ģinājis simulāciju spēli un ieteica tādu izveidot uzņēmējdarbības pasniegša­nai.» Bovens izmantoja savus kontak­tus un uzsāka sadarbību ar Algonguin koledžu Kanādā, kas specializējas programmatūru rakstīšanā spēlēm. Juris Ulmanis uzskata, ka pēc iespē­jas ilgāk ir jāiztiek ar pašu finansējumu, tāpēc arī viņi pagaidām simulācijas iz­veidē ieguldījuši tikai savus līdzekļus. «Jauniešiem ir pilnīgi nepareizs pieņēmums, ka biznesā galvenais ir ideja, biznesa plāns un pēc iespējas ātrāk piesaistītas investīcijas. Viņi negrib tes­tēt produktu un runāt ar klientiem.» Veidojot Experimental Simulations, viņi centās to pielīdzināt uzņēmējdar­bības realitātei. Simulācijā ir 18 raundi, un studentam jāpieņem dažādi lēmu­mi, pēc katra raunda saņemot infor­māciju, cik viņa lēmums ir izmaksājis naudas un laika izteiksmē.

Simulāci­ja imitē reāla start-up izveidi - jāizvei­do komanda, jāpiesaista finansējums no ģimenes vai investoriem, jātestē un jāpilnveido produkts utt. Kopā ar si­mulāciju tiek piedāvāta arī prezentā­cija un teorētiskie materiāli, kas pa­sniedzējam ļauj no tās izveidot veselu kursu. Šis ir absolūti jauns modelis, un sā­kotnēji bija visai grūti to pārdot. Vie­nam lietotājam spēle izmaksā 40 dolāru. «Lai arī spēli spēlē studen­ti, to izmantot izvēlas pasniedzēji, bet viņi lielākoties ir pieraduši pie sava Džeimsu Bovenu, kad lūdza viņu asis­tēt e-komercijas kursa vadīšanā Rīgas Biznesa skolā. «Mēs uzreiz sadrau­dzējāmies. Protams, mēs runājām par izglītību un secinājām, ka uzņēmēj­darbības izglītība ir ļoti neefektīva,» stāsta Ulmanis.

«Parasti pasniedzējs studentiem liek rakstīt biznesa plā­nus. Es ari tā darīju, bet tā ir laika izniekošana - tas viss ir balstīts uz pie­ņēmumiem par pagātni, nevis reāliem faktiem, kas varētu būt nākotnē.» Vispirms profesors Ulmanis bizne­sa plānus nomainīja pret case studies tehniku, ko viņš apguvis Hārvarda uni­versitātē, bet arī tas nedeva studentiem reālu priekšstatu, kā veidot biznesu. «Džeimss bija vienā savā kursā izmē­ģinājis simulāciju spēli un ieteica tādu izveidot uzņēmējdarbības pasniegša­nai.» Bovens izmantoja savus kontak­tus un uzsāka sadarbību ar Algonguin koledžu Kanādā, kas specializējas programmatūru rakstīšanā spēlēm.

Juris Ulmanis uzskata, ka pēc iespē­jas ilgāk ir jāiztiek ar pašu finansējumu, tāpēc arī viņi pagaidām simulācijas iz­veidē ieguldījuši tikai savus līdzekļus. «Jauniešiem ir pilnīgi nepareizs pieņēmums, ka biznesā galvenais ir ideja, biznesa plāns un pēc iespējas ātrāk piesaistītas investīcijas. Viņi negrib tes­tēt produktu un runāt ar klientiem.» Veidojot Experimental Simulations, viņi centās to pielīdzināt uzņēmējdar­bības realitātei. Simulācijā ir 18 raundi, un studentam jāpieņem dažādi lēmu­mi, pēc katra raunda saņemot infor­māciju, cik viņa lēmums ir izmaksājis naudas un laika izteiksmē. Simulāci­ja imitē reāla start-up izveidi - jāizvei­do komanda, jāpiesaista finansējums no ģimenes vai investoriem, jātestē un jāpilnveido produkts utt.

Kopā ar si­mulāciju tiek piedāvāta arī prezentā­cija un teorētiskie materiāli, kas pa­sniedzējam ļauj no tās izveidot veselu kursu. Šis ir absolūti jauns modelis, un sā­kotnēji bija visai grūti to pārdot. Vie­nam lietotājam spēle izmaksā 40 dolāru. «Lai arī spēli spēlē studen­ti, to izmantot izvēlas pasniedzēji, bet viņi lielākoties ir pieraduši pie sava mācīšanas stila un nevēlas izmēģināt neko jaunu, īpaši, ja par to vēl jāmak­sā,» atklāts ir Ulmanis. Lai kontaktētos ar pasniedzējiem, profesors pats personīgi viņiem raksta un veido prezen­tācijas Skype. Patlaban šo simulāciju izmanto 11 augstskolas (lielākā daļa Ziemeļa­merikā), tomēr tā noder ne tikai izglītī­bas iestādēm.

Gan neatklājot nosauku­mu, Ulmanis stāsta, ka viņu izstrādāto simulāciju izmantojis globāls finanšu uzņēmums, kad nācies atlaist cilvēkus. Mērķis bija mudināt viņus uzsākt pa­šiem savu biznesu. Ņemot vērā profesora Ulmaņa pie­redzi šajā jomā, Vitenbergas univer­sitāte Nīderlandē piedāvāja viņam iz­veidot MBA programmu, kur visu priekšmetu pamatā būtu simulācijas. Tiesa, viņu pašu simulācija ir paredzē­ta tikai uzņēmējdarbības kursam, bet pārējiem priekšmetiem atlasītas labā­kās pieejamās simulācijas pasaulē, un ne bez rezultātiem - programma jau ir akreditēta. «Es ar Džeimsu Bovenu tikos pirms trim gadiem, kad viņi tikai sāka strādāt pie simulācijas, un esmu priecīgs dzirdēt, ka izdevies šo pro­jektu palaist.

Pasaulē šobrīd pieaug interese par tiešsaistē balstītu izglītī­bu un mācīšanās instrumentiem, kas pārvērsti spēlē, un Experimental Si­mulations varētu iekļauties šajā ten­dencē. Ja viņi spēs nodrošināt sistē­mas komplicētību, lietotāju pieredzi un atbilstību jaunākajām tendencēm, ar efektīvu pārdošanu un mārketin­gu viņiem ir labs potenciāls e-izglītības tirgū,» saka riska kapitāla fonda Imprimatur Capital vadītājs Tobijs Mūrs. Lai arī Juris Ulmanis pēc iespējas ilgāk grib iztikt tikai ar pašu finansējumu, varbūt ir pienācis laiks domāt par investoriem. Šķiet, Experimental Simulations jāsāk aktīvi strādāt pie mār­ketinga, kamēr viņi vēl ir vienīgie, kas izstrādā­juši simulāciju uzņēmējdarbības pasnieg­šanai. Citādi var būt par vēlu...