Zibens ir pārsteidzoša un unikāla dabas parādība, ar kuru nevēlētos sastapties neviens mājas vai komerctelpas īpašnieks, jo 30 000 km/h lielais ātrums sasniedz kosmisku spēku un pat 100 000 ampērus un vairākus miljonus voltu spriegums vien parāda, ka ar zibeni jokoties nevar. Neskatoties uz to, ka zibens spēriens ilgst tikai 0.2 sekundes, tas var sasniegt 2 līdz 3 km garumu, īpašos gadījumos pat 20 km.

Neticami spēcīgā un bīstamā dabas parādība

Māju zibensaizsardzība ir tik svarīga, jo, piemēram, iesperot kokā zibens burtiski uzvāra tā sulu no iekšpuses un spēj par izkausēt smiltis. Tieši tas ir iemesls, kāpēc ir nepieciešama zibensaizsardzība, jo spēriens mājai var nodarīt ne tikai finansiālus, bet arī fiziskus zaudējumus. Tieši tāpēc jau 18.gs. tika radīts zibensnovedējs, kas palīdzēja cilvēkiem pasargāt mājokļus un savu dzīvību, jo zibens būtībā ir milzīgs elektriskais lādiņš, kas izdalās ēkā.

Mūsdienās ir zināms, ka atmosfērā vienmēr ir milzīgi elektrības krājumi, kas enerģijas formā nevienmērīgi izkliedēti. Kad mitrais gaiss ceļas augšup, lielā augstumā izveidojas krusas graudi, kas, krītot zemē, sāk kust, bet gaisa strāvas sadala pozitīvi un negatīvi lādētos pilienos, līdz ar to izveidojas spēcīgs elektriskais lauks. Pēc definīcijas zibens ir elektriskā lauka pēkšņa izlādēšanās, kas var notikt visur, kur veidojas elektriskais lauks, piemēram, vulkānu izvirduma dūmu stabos, atombumbas izmēģinājuma sprādziena mākoņos, sniega un smilšu vētrās. Zibensnovedēji palīdz šo enerģiju novadīt.

Cik bieži novērojams pērkona negaiss

Pērkona negaiss, un līdz ar to zibens, visbiežāk plosās tropiskajos un ekvatoriālajos apgabalos, tāpēc šīs pasaules daļas tiek sauktas par “pērkona negaisa joslu”. Pērkona negaisu spēcīgākais punkts ir Bītenzorga rajons Javas salā, kur negaiss novērojams pat 322 dienas gadā! Loģiski, ka tālāk uz ziemeļiem un dienvidiem negaisa dienu skaits samazinās.

Etiopijas dienviddaļā pērkona negaiss ir 220 dienas gadā, Meksikā, 140 dienas, bet aiz polārā loka vien maksimums 2 dienas gadā, bet Sahāras tuksnesī zibens ir reta parādība. Latvijā pērkona negaisi parasti ir novērojami vasaras periodā, tāpēc par zibensaizsardzību jebkurā jādomā pastiprināti un nedrīkst ticēt mītam, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos tas nav nepieciešams.

Klasiskā un pasīvā zibens aizsardzība

Zibensnovedēji ir ierīces, kas izgudrotas jau 18.gs. un tās nav būtiski mainījušās. Protams, būtiskākais zibens aizsardzības mērķis ir pasargāt ēku un tajā dzīvojošos no tiešās zibens izlādes un ar to saistītā uguns riska. Tikpat svarīgi ir spēt pasargāt ēkā izvietotās elektroierīces, ko speciālisti veic izvietojot speciālas pārsprieguma aizsardzības sistēmas.

Klasiskās aizsardzības gadījumā uz ēkas jumta tiek uzstādīts metāla stiepļu siets un uztvērējstieņi, savukārt gar fasādi izvieto novadītājus, lai uztverto elektrisko zibens lādiņu novadītu uz zemējuma kontūru, kas tiek ierakts gruntī pa ēkas perimetru vai atsevišķi pie novadītāja punktiem. Ir arī pasīvā aizsardzība, kuras laikā augstākajā punktā uzstāda mastu ar uztvērējgalviņu un gar fasādi izvieto novadītājus.

Kā izvēlēties drošāko zibensaizsardzību

Latvijas būvnormatīvi nosaka to, ka ikvienai ēkai jābūt aprīkotai ar šo sistēmu. Parasti to piemēro jau ēkas projekta sagatavošanas fāzē. Protams, aizsardzību var uzlikt arī vēlāk. Izvēloties uzņēmumu, kas uzstāda zibensnovedēju, jāpievērš uzmanība garantijām par sniegtajiem pakalpojumiem, jābūt pārliecībai par tajā strādājošiem profesionāļiem un jaunākajām tehnoloģijām.

Brīdī, kad pircējs ir izvēlējies pakalpojumu sniedzēju, tiek nodots pieprasījums. Pēc tam speciālisti dodas uz objektu, lai varētu noteikt labākos iespējamos risinājumus un kopējo objekta bīstamību. Zibensaizsardzības tehniskā projekta galvenās daļas ir riska novērtējums, aprēķinu kalkulācijas, materiālu specifikācijas, detalizēti rasējumi.