Pārvērst atkritumus zeltā

Pārvērst atkritumus zeltā

Kad 2008. gada janvāri Rons Keplens kļuva par Trex izpilddirek­toru, viņš zināja, ka šim kompo­zītmateriālu seguma ražotājam ir lielas problēmas ar kvalitā­ti, apgrozījums sarūk, bet zaudējumi arvien palielinās. Iepriekšējā gadā Trex apgrozījums bija 329 miljoni dolāru, zaudējumi sasniedza 76 miljonus, bet uzņēmuma parāds bija izau­dzis līdz 134 miljoniem dolāru.

Tomēr Keplens nezināja, ka Trex ārkārtī­gi augstā parāda un peļņas attiecība neatbilda bankas aizdevuma nosacījumiem (to viņš uzzi­nāja tikai otrajā dienā vadītāja amatā, kad tikās ar uzņēmuma valdi). Patiesībā Trex atradās uz bankrota sliekšņa. Viņš pielika visas pūles, lai satiktos ar bankas prezidentu aci pret aci. «Es prasīju: tu gribi vadīt šo uzņēmumu, vai arī to darīt man?»

Trex kreditori piekāpās Keplena 30 gadu il­gajai pieredzei ražošanā, un laikam jau šis viņu lēmums izglāba uzņēmumu. Lai gan Keple­na vadībā apgrozījums (aizvadītajos četros ceturkšņos 381 miljons dolāru) nav strauji pieau­dzis, uzņēmums tagad spēj uzrādīt 51 miljona dolāru peļņu. Bet parāds? Nulle. To ir pamanī­jusi arī Volstrīta. Trex akciju cena laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam saruka par 83%, bet, kopš vadības groži ir Keplena rokās, tā pieau­gusi par vairāk nekā 900 procentiem.

«Celt­niecības materiālu sektorā tik veiksmīgas un plašas uzņēmuma pārmaiņas līdz šim nebiju pieredzējis,» saka Stephens pētījumu nodaļas rīkotājdirektors Trejs Grūms. Kas īsti notika? Visiem zināmā lieta par fokusēšanos. Trex pazaudēja fokusu, jo uzskatīja, ka faktiskais monopols atbrīvo to no spiediena uzturēt kvalitāti. Lai to atgūtu, Keplens izmantoja uzņēmuma kultūru un pašu produktu.

Jāatceras, ka tieši Trex izgudroja sintētis­ko grīdas segumu terasēm. Deviņdesmitajos gados daži Mobil Oil inženieri izdomāja veidu, kā, izmantojot plastmasas atkritumus un zāģmateriālu atgriezumus, izgatavot grīdas segu­mu terasēm. Rezultāts - kopozītmateriāls, kas nepūst un nešķeļas. Trex apgalvo, ka tā ražotais segums izturēs 25 gadus bez krāsošanas un pat neizbalēs. Turpretī grīdai no presētiem zāģma­teriāliem vajadzīga ikgadēja apkope un tā kalpo tikai septiņus gadus.

Četri Mobil vadītāji, saskatot lielas iespē­jas āra terašu grīdas seguma ražošanā (toreiz divus, bet nu jau septiņus miljardus dolāru liels tirgus), 1996. gadā nopirka sturktūrvienību no mātessabiedrības un pēc tam to strauji papla­šināja. No 1998. līdz 2004. gadam apgrozījums pieauga no 47 miljoniem līdz 254 miljoniem dolāru. Turklāt kopā ar apgrozījumu palielinā­jās arī akciju cena, kad 1999. gadā uzņēmums veica sākotnējo publisko piedāvājumu.

Viņi jau kontrolēja 90% tirgus, bet mēģinā­ja tikt pie vēl lielāka kumosa. Tā izrādījās kļūda. Apmeklējot Trex galveno mītni Vinčesterā (Virdžlnijas štats), Šenando kalnu pakājē, uz­reiz kļūst skaidrs, kas ir galvenais izejmateriāls. Atkritumi. Katru dienu kravas automobiļi atved milzīgas kravas ar plastmasas maisiem, ko rotā lielveikalu logo. Te to visu pārstrādā gandrīz vai zeltā.

Lai izveidotu kompozīta dēļus te­rasēm, plastmasas atkritumus sakarsē un sa­vieno ar zāģmateriālu atgriezumiem. Taču 2003. gadā Trex vadība mēģināja pazemināt iz­maksas, pērkot sliktākas kvalitātes plastmasu (patiešām, maisiņiem ir kvalitātes hierarhija), un rezultāti bija drūmi. Klienti redzēja, ka jaunās terašu grīdas ātri nolietojas, un vērsās tiesā (2010. gadā Trex tie­sas procesus izbeidza, taču joprojām turpi­na maksāt par bojāto segumu nomaiņu).

Pa to laiku uzradās jauni konkurenti, piemēram, Fiberon un AZEK, kas piedāvāja daudz izturīgā­ku produktu. Kaut ari divi bijušie Trex vadītā­ji no sākotnējās komandas atgriezās no pensijas, lai mēģinātu izlabot kļūdas uzņēmuma darbībā, kaitējums jau bija nodarīts. Trex tirgus daļa saruka līdz 30 procentiem. Problēmas risinājums izrādījās tikpat bīstams, cik pati problēma. Lē­mums palielināt darbinieku skaitu, lai nodro­šinātu labāku manuālu kvalitātes kontroli, palielināja arī izmaksas, un rezultātā uzņēmums iedzīvojās zaudējumos.

Tad parādījās Keplens. «Mēs gandrīz uzreiz zinājām, ka Rons ir īstais cilvēks,» saka Trex val­des loceklis kopš 2006. gada Frenks Merloti ju­niors. «Viņam piemita izteikta pārliecība un miers. Viņš ir cilvēks, kas zina, ko vēlas, turklāt spēj panākt, lai visi iet viņa noteiktajā virzienā.» Uzaudzis armijas veterāna ģimenē un iegu­vis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Vortona biznesa skolā, Keplens 26 gadus pava­dīja Harsco, kur vadīja propāna gāzes balonu un augstspiediena cilindru rūpnīcas.

Viņš pie­rādīja sevi kā izteikti stingru vadītāju, nepieciešamības gadījumā arī asi kritizējot darbinie­kus. Šī stingrā pieeja bija kā auksta duša Trex koleģiālajai kultūrai. Kādā piektdienā (vēl tikai nesen stājies vadītāja amatā) viņš solīja ne­mainīt uzņēmuma darbinieku ģērbšanās stilu, taču pēc tam paziņoja, ka pirmdien pateiks, kuri darbinieki ir pelnījuši palikt savos amatos. «Tiem, kas apģērbu iegādājās ekskluzīvajā Nei- man Marcus veikalā, bija jautra nedēļas noga­le,» viņš pajoko.

Vadītājiem bija jātaupa uzņēmuma nauda. Viņš atlaida desmit no vienpadsmit viceprezidentiem, kā arī 30 vadītāju, ieskaitot to, kura galvenais pienākums bija uzraudzīt ziedo­jumus labdarībai. «Manuprāt, uzņēmumam, kas virzās uz bezdibeni, nevajadzēja vadītāju, kura pienākums bija izmest naudu vējā,» saka Keplens, 63 gadus vecs vīrs ar piesardzī­gu gaitu, kas atgādina robota kustības. Atlais­to vadītāju kabinetus izīrēja rentgenoskopijas centram un fizioterapijas klīnikai. Taču viņš neatlaida tikai vadītājus.

2008. gadā, kad rūp­nīcā tika uzlabota automātika, no darba tika atbrīvoti vēl 30% pilna laika strādnieku, bet atlikušajiem tika piedāvāti darba ražīgumu veicinoši pasākumi. Vadītāji saņēma prēmijas, balstoties uz uzņēmuma finansiālajiem rādītā­jiem, savukārt rūpnīcas darbinieki varēja tikt pie algas pielikuma līdz pat 15%, ja vien spēja sasniegt izvirzītos ražošanas izmaksu un ap­grozījuma mērķus.

Kad uzņēmuma kultūra bija savesta kārtī­bā, Keplens ķērās pie problēmas saknes - pro­dukta. Lai atgūtu tirgus daļu, viņš ieviesa jaunu produktu līniju ar tāda tipa inovācijām, kādas cilvēki bija pieraduši redzēt Trex izstrādājumos. Transcend bija pirmais kompozīta dēlis ar cietu pārklājumu. Rezultātā tas kļuva elastīgāks un izskatījās pēc dabiska koka. Cietā virskārta ļāva uzņēmumam noteikt tam 25 gadu garantiju un arī lielāku cenu. Iepriekš par apmēram 30 centimetru garu dēli Trex prasīja divus līdz trīs dolārus, bet tagad cena ir 3,75 dolāri.

«Jaunās tūkstošgades cilvēki nav kā pēckara paaudze,» saka mārketinga nodaļas viceprezidents Ādams Zombanini. «Viņi nevēlas domāt par remontu.» Pat ar dārgākiem produktiem Trex jau ir ticis pie 40% no kompozītmateriālu tirgus. Un Keplens neplāno apgādāt tikai tos cilvēkus, ku­riem patīk reizi pa reizei uz terases uzcept gaļu. «Trex var uzskatīt par terases grīdas seguma un margu ražošanas uzņēmumu,» saka Keplens. «Taču to tikpat labi var uzskatīt par pārstrādes un ekstrūzijas uzņēmumu.»

Lai iegūtu vajadzīgo plastmasu, Trex ir jā­pieņem viss polietilēns, ko tam sūta tādi mazumtirgotāji kā Wal-Mart. Tas nozīmē, ka daudz paliek pāri. Tā vietā, lai to pārdotu par pašizmaksu, Keplens plāno radīt citus produk­tus. Viņš sāks ar mazām polietilēna kapsulām plastmasas ražotājiem, lai aizvietotu neapstrā­dātus sveķus. Kāpēc nodarboties ar plastmasas produk­tiem? Keplens uzskata, ka viņa formula strādās jebkurā nozarē, lai gan varētu likties, ka šāda doma novērsīs uzmanību un Trex atkal piedzīvos sabrukumu. Jāatceras, ka uzņēmuma glā­bējam ir savas privilēģijas. Investori viņam ļaus riskēt ar uzņēmuma naudu, ja grāmatvedības bilancē nebūs parādu