Sulīgais Very Berry stāsts.

Sulīgais Very Berry stāsts.

Very Berry no parasta ogu audzētāja kļuvis par modernu dabīgo sulu ražotāju. Par šo uzņēmumu interesējas pat riska kapitālisti. Lielveikalu plauktos starp daudz un dažādām sulu pakām nevar nepa­manīt krāsainās Very Berry pude­les. Pēc dizaina šķiet, ka tās ražojis skandināvu uzņēmums vai arī kāds jauns vietējais censonis. Izrādās, šīs sulas jau gandrīz piecpadsmit gadu ražo Latvijā, netālu no Alūksnes. Pirms pieciem gadiem uzņēmu­ma īpašniece Gundega Sauškina kopā ar savu komandu nolēma pilnībā nomainīt uzņēmuma zīmolu uz krāsaino Very Berry. Tas ļāvis iekarot ne tikai Latvijas, bet arī Skandināvijas, Vācijas un Lielbritānijas tirgu.

Gundega Sauškina (58) mūs sagaida vasarī­gi baltā tērpā, tikko atgriezusies no ogu lauka. Very Berry (agrāk Lienama Alūksne) ogulāju platības aizņem 38 hektārus, un uzņēmuma īpašniekiem zvilnēt pludmalē neatliek laika. Gundega vairumtirdzniecības biznesu Rīgā no­mainīja pret ogu audzēšanu teju nekurienes vidū. Tagad uzņēmums apgroza 470 tūkstošus eiro, nopelnot 170 tūkstošus. Very Berry attīstī­jis nišas produktu - dabīgas ogu sulas; Latvijā šis uzņēmums ir tirgus līderis.

Gundega nākusi no ļoti inteliģentas ģimenes. Viņas māte bija matemātikas un fizikas skolotā­ja, tēvs - Alūksnes kolhoza priekšsēdētājs. Ve­cāki dzīves laikā izveidoja personīgo bibliotēku ar pieciem tūkstošiem grāmatu. Lai arī tēvs gri­bēja, lai meita mācās par agronomi un iet viņa pēdās, Gundega bija kategoriska: «Nekad dzīvē es neiešu atpakaļ uz laukiem! Nekad!» Viņa ie­stājās nesen izveidotajā Finanšu un tirdzniecī­bas fakultātē Latvijas Universitātē un iegūtās zināšanas lika lietā, deviņdesmito gadu sāku­mā uzsākot savu vairumtirdzniecības bizne­su Rīgā. Tomēr Gundegas tēvs bija neatlai­dīgs - viņš mēģināja meitu aizvilināt atpakaļ uz laukiem, piedāvājot dažādas biznesa idejas: strausu, linu, aitu audzēšanu. Viņa visam teica nē, tomēr beigu beigās ieinteresējās par dzēr­veņu audzēšanu.

Sākumā Gundega bija diezgan skeptiski no­skaņota un divus gadus veltīja ļoti rūpīgai šādas biznesa iespējas izpētei. Latvijā neviens ar to vēl nopietni nenodarbojās, tāpēc Gundega pēc pieredzes devās uz Baltkrieviju, Vāciju un pat ASV. Tur viņa saprata, kāpēc Latvijā tik švaki vedas dzērvenu audzēšana. Šeit neviens neiz­mantoja laistīšanas sistēmas, kas īpaši populāras bija ASV. Kad uznāk salnas, ogas nosalst, līdz ar to tiek zaudēta visa raža. Tāpēc dzērve­nāji salnu laikā ir jālaista - augu ieskauj nelie­la ledus kārtiņa, bet tās iekšpusē ir nulle grādu, un mīnusi augu vairs neietekmē. Atvedusi šo tehnoloģiju uz Latviju, par vairumtirdzniecības biznesā nopelnīto naudu Gundega sāka nomāt mežu un Kalna purvu un 1997. gadā iestādīja pirmos trīs hektārus dzērveņu.

Tāpat kā audzējot vīnogas, arī pirmā dzērveņu raža ienākas tikai pēc četriem viena hektāra var iegūt desmit tonnu ogu. Jau pēc pirmās ražas Gundega saprata, ka 30 tonnu dzērveņu tolaik Latvijā nebija iespē­jams realizēt. Visloģiskākais risinājums bija pa­šiem ogas pārstrādāt sulā. Izmantojot ES struk­tūrfondu līdzekļus, tika pārbūvēta veca kūts ēka, piemērojot to sulu ražošanai. Par iepa­kojumu tolaik neviens īpaši nedomāja - uz vienkāršas stikla pudeles bija etiķete brūnos toņos ar uzrakstu Dzērveņu sula un arī Melle­ņu sula.

Lai arī peļņa sasniedza pat 50%, pirmos pie­cus gadus uzņēmums attīstījās ļoti lēni. Ogu audzētājus izglāba treknie gadi - laikā no 2005. līdz 2009. gadam apgrozījums divkāršojās, sa­sniedzot 300 tūkstošus eiro. Tomēr Lienamas sulas pircēju atmiņā joprojām nepalika.

Uzņēmuma finanšu direktore tolaik sāka mācības Rīgas Biznesa skolas MBA program­mā un, studējot mārketingu, saprata, ka mūs­dienu tirgū bez spēcīga zīmola nevar izdzīvot. Viņa iedrošināja Gundegu mainīt zīmolu. Sā­kumā viņi centās to izdarīt pašu spēkiem un izveidoja zīmolu Inside, tad gāja pie Rimi ar piedāvājumu, bet lielveikals atteica, norādot ka jaunais zīmols nav piemērots. Iespējams, tā tas arī paliktu, bet Gundegas meita Katrīna (viņa ir māksliniece) ierosināja nolīgt profe­sionālu dizaineru. Uzņēmums negāja klasisko ceļu, vēršoties kādā zīmolvedības aģentūrā, bet izsludināja atklātu konkursu.

No trim kandidātiem tika izvēlēts San­dijs Ruļuks (mājaslapu izveides programmu Froont un berta.me idejas autors), kas uzņē­muma logo ierosināja attēlot pelēku putnu. To gan sākumā neviens nevēlējās apstiprināt, jo putna tēls likās neloģisks - putni taču parasti noēd visu ražu. Pilnveidojot dizainu, Ruļukam tomēr izdevās pārliecināt par savu ideju. Viņš stāsta, ka vadījies pēc šāda principa: «Te noder omes tests. Ja ome var kaimiņienei pa telefo­nu izstāstīt, kas attēlots uz iepakojuma, tad es to saucu par lielveikalam piemērotu dizainu.»

Lai atrastu nosaukumu, kas patiktu vairumam cilvēku, process bija ļoti demokrātisks: e-pas­ta vēstulē draugiem un paziņām tika nos-ūtī­ti pieci atslēgas vārdi, un katram vajadzēja tos papildināt un tad nosūtīt tālāk. Kad visas ide­jas bija apkopotas, notika balsošana. Gundega atklāj, ka jaunā zīmola izveidē ieguldīti desmit tūkstoši eiro.

Ar jauno zīmolu iekarot lielveikalu plauk­tus bija vienkāršāk. Very Berry sulas un ogas tagad var iegādāties visās vadošajās lielveika­lu ķēdēs: Rimi, Maxima, Prisma. Very Berry ir tikai divi vērā nemami konkurenti - Rāmkal­ni un Strēlnieki, tomēr šo uzņēmumu apgro­zījums ir vismaz sešas reizes mazāks. Trešo daļu produkcijas Very Berry eksportē, lielākoties uz Skandināviju. Igaunijā izdevies ie­kļūt lielveikalu ķēdēs Selver un Comarket, un tur atrasts izplatītājs Interaltus, kas atvieg­lo eksportu. Interaltus valdes loceklis Erki Korge stāsta, ka Very Berry viņus uzrunāju­ši paši. Viņš norāda, ka sadarbība ir ļoti veik­smīga, bet atzīst, ka īstais noteicējs ir patērē­tājs. «Līdz šim igauņu reakcija ir bijusi tikai pozitīva,» novērojis Korge.

Uzņēmums Very Berry ar savām ogām pār­steidzošā kārtā iekarojis arī Lielbritānijas tirgu - tur viņu ogas nopērkamas Tesco un Sainsbury's veikalos. «Mēs nespējam piegādāt tik daudz, cik viņi gribētu,» atklāj Very Berry īpašniece. Un nav nekāds brīnums - Tesco ir vairāk nekā trīs tūkstoši, bet Sainsbury's ap 1200 veikalu. Tajos nonākt palīdzējis ekspor­ta kvalitātes sertifikāts un sadarbība ar poļu melleņu audzētājiem, kas iepazīstināja ar pārstāvjiem no Lielbritānijas.

Gan Latvijā, gan ārzemēs Very Berry liel­veikalu tīklus iekarojis pēc zīmola maiņas. Iz­skatās, viņi ir atraduši savu veiksmes formu­lu. Perspektīvu šajā zīmolā saskatījis arī kāds Krievijas sulu ražotājs. Pēc Gundegas stāstītā, viņš nozadzis Very Berry nosaukumu un pie­reģistrējis to Krievijā, pirms to paguva izdarīt latviešu Very Berry. Atsūtījis vien e-pastu - ja latviešu plānos ir iet Krievijas tirgū, no viņa būšot jāpērk licence.

Analizējot tirgu, jāsecina, ka Very Berry veiksmes pamatā ir ne tikai jaunais zīmols. Pēdējos desmit gados viss, kas saistās ar vār­diem eco, natural, organic, piedzīvo strauju popularitātes pieaugumu. Globālais organis­kās pārtikas tirgus katru gadu palielinās par vidēji 10%, un tiek lēsts, ka nākamgad tā vērtī­ba sasniegs 105 miljardus dolāru. Dabīgi pār­tikas produkti ir ļoti iecienīti, īpaši augsti at­tīstītās valstīs. Pašlaik tos iegādājas tikai 18% pircēju, tātad vēl ir 82% potenciāls, kurus var piesaistīt nākotnē.

Arī Latvijas veikalu plauktos arvien vairāk parādās ekoloģiski un dabīgi produkti, piemē­ram, piena Baltais produktu līnija Eko. Pēdē­jo piecu gadu laikā Latvijas kosmētikas tirgū ienākuši arī dabīgās kosmētikas zīmoli, teiksim, Madara un Bio2you.

Gundegas Sauškinas uzņēmums ar dzērve­nēm, mellenēm, avenēm, zemenēm un rabarbe­riem ir apstādījis gandrīz 40 hektāru. Ceturtā daļa ražas tiek pārdota svaigā veidā; tas ir ienā­kumu avots vasarā. Trešā daļa ogu tiek sasal­dētas, un no tām ziemā gatavo sulas. Tiesa, ar pašu izaudzēto nepietiek, tādēļ, piemēram, ķir­šus, aronijas un smiltsērkšķus viņi iepērk. Lai optimizētu ražošanu, Very Berry apguvis tehni­ku, kā no ogām, kas paliek pēc sulu izspiešanas, izgatavot sukādes. Ir arī ideja ražot degvīnu.

Šķiet, Very Berry ir uz pareizā ceļa, lai kļūtu par miljonu vērtu uzņēmumu. Tirdzniecības kanāli atrasti, veiksmīgs zīmols izveidots, tagad atliek vien kāpināt apjomus. Arī tas ir izda­rāms - Kalna purvā pieejami līdz 200 hektāru zemes, un pašu īpašumā ir vēl sešdemit; tas ir sešas reizes vairāk nekā patlaban apsaimnieko­tās platības. Turklāt iespēju investēt Very Berry apsver riska kapitāla fonds BaltCap. Latvijā šī ir viena no pirmajām reizēm, kad fonds izrāda in­teresi par pārtikas nozares uzņēmumu, un tas pierāda, ka šim biznesam ir potenciāls. Redzē­sim, vai pēc kāda laika kāds no lielajiem sulu ražotājiem, piemēram, Cido vai Gutta, nepiedā­vās to izpirkt par pieklājīgu summu.